Kas ir permakultūra?

Permakultūra ir pastāvīga/ilgstoša kultūra (sākotnēji - lauksaimniecības kultūra); pēc būtības - ilgtspējīga/vieda saimniekošana.
Permakultūra ir ētisks un praktisks ietvars ekoloģiskam un ilgtspējīgam dzīvesveidam, lai apzināti plānotu un radītu efektīvas, daudzveidīgas, stabilas un reģenerējošas sistēmas. Tā ir globāla sociālā kustība, kas veicina pašpietiekamību, sociālo atbildību un varas decentralizāciju sociāli, politiski, ekonomiski un tehniski.
Permakultūra ir ētikas principos balstīts šablons / modelis / dizainēšanas veids, kas paredzēts tādu sistēmu radīšanai, kas:
- laika gaitā pilnveidojas, 
- uzlabo ekoloģisko situāciju 
- tajā pašā laikā nodrošina cilvēku vajadzības. 

​Kādi ir permakultūras dizaina principi?

​​​​1. Novērot un mijiedarboties - pirms jebkura projekta sākšanas noskaidro vietējos apstākļus un resursus.
2. Tvert un uzkrāt enerģiju - izmanto enerģiju, kuru mums visiem sniedz brīvi pieejamie avoti – vējš, saule un ūdens. Tver īsto mirkli tās iegūšanai.
3. Iegūt ražu - projektējot jāparedz raža un tās novākšana, kas palīdz saglabāt sistēmas stabilitāti.
4. Pielietot pašregulāciju un pieņemt atbildes reakcijas - projektā iesaistītajām pusēm jāļauj izteikt savas domas.
5. Izmantot un novērtēt atjaunojamos resursus - interesējies par aktualitātēm un projektiem, samazinot atkarību no izsmeļamajiem resursiem.
6. Nevairot zudumus un atkritumus - jāveido nelieli materiālu un enerģijas aprites cikli, kas pamazām aizstāj līdzšinējos globālos, neefektīvos ciklus.
7. Plānot no modeļa koncepcijas līdz detaļām - centies izmantot dabā un sabiedrībā novērojamus modeļus.
8. Integrēt, nevis dalīt - veicini visu iesaistīto pušu savstarpējo sadarbību.
9. Izmantot nelielus, pakāpeniskus risinājumus - atceries teicienu "Lēnāk brauksi, tālāk tiksi". Izmanto vietējos resursus un sāc ar maza mēroga projektiem.
10. Izmantot un novērtēt daudzveidību - "gan... gan", nevis "vai nu... vai arī" jeb strādāsim gan pēc tava, gan mana prāta. Daudzveidība veicina sistēmas stabilitāti.
11. Izmantot un novērtēt robežjoslas jeb malas - sistēmu robežjoslām raksturīga daudzveidība un dinamiskums – šeit vērojami visinteresantākie procesi.
12. Radoši reaģēt uz pārmaiņām - saglabā vīziju atvērtu, aktīvu un radošu – neiesaldē to un nepārstāj to attīstīt. Ieraugi iespējas līdzdarboties pārmaiņu procesos.

Kādas ir permakultūras metodes?

​Permakultūras metodes ir dažādas ekoloģiskās saimniekošanas tehnikas un risinājumi, kas izvēlēti atbilstoši konkrētajam kontekstam un kas iekļaujas kopējā dizainā, veidojot papildinošas attiecības ar citiem dizaina elementiem. 
Pilsētas un piepilsētas apstākļos bieži iederas tādas metodes kā augstās dobes, vertikālās dobes, spirāldobes, augu ģildes, mulčēšana, nearšanas tehnika, vertikālās konstrukcijas, efektīvs komposts u.c.
Lauku un viensētu apstākļos bieži iederas tādas metodes kā ziedu pļavas, dabīgie zālāji, paugurdobes, kartupeļu audzēšana salmos, raķeškrāsnis, ekobūvniecība, solārās off-grid tehnoloģijas, komposttualetes, meža dārzi u.c.

Kā izplānot dabas dārzu / permakultūras dārzu?

​1) Jāsāk ar vietas novērošanu. Labi jāapzinās vietas esošos dabas apstākļus, reljefu, izsauļojumu, ārējos ietekmes sektorus, vējus un citus apstākļus. Novērošanai vēlams veltīt gana daudz laika, ideālajā gadījumā tas būtu gads, lai redzētu, kā mainās dizainējamā vieta dažādos gadalaikos un laikapstākļos.
2) Savi novērojumi jāuzliek uz papīra. Esošās situācijas audits, ja tas ir labi izstrādāts, parasti pasaka priekšā, kas un kā būtu vislabāk darāms teritorijā. Un atbilstoši tam ir iespējams vietā harmoniski integrēt arī saimnieku vēlmes un vajadzības. 
3) Vadoties pēc permakultūras principiem un metodēm, jāpiemeklē risinājumi konkrētu vēlmju un vajadzību realizēšanai. Visveiksmīgāk tas izdodas, ja saimniekam ir iegūtas zināšanas un pieredze permakultūras dizaina kursos (starptautiski zināmi kā PDC kursi). Vēlams ir izstrādāt vietas kopējo koncepciju un sākumā detalizēt tikai dažus elementus, jo laika gaitā, pakāpeniski realizējot izstrādāto dārza dizainu, mainīsies apstākļi un detaļas. 
4) Jārēķinās, ka dizains sniegs tikai nepieciešamo starta platformu ceļam, kas turpmāk būs pilns ar novērojumiem, eksperimentiem, atklājumiem un pastāvīgiem pilnveidojumiem.  
5) Vienmēr jāatceras arī par dabas vajadzībām. Piemēram, pat nelielā dabas dārzā ir jāprot atvēlēt vieta neskartam dabas stūrītim, kur daba var brīvi izpausties.  

Kā izveidot dabas dārzu / permakultūras dārzu?

​1) Vispirms jāsāk ar konceptuālu dārza dizainu, kurš ir tapis vismaz saimnieku galvās, bet vēlams - uzlikts arī uz papīra. 
2) Ņemot vērā, ka augsnes sagatavošanai vislabāk ir veltīt 2-3 gadus pirms stādījumu ierīkošanas, savlaicīgi jāsāk veidot auglīga un laba augsne vietās, kur ir plānots izvietot meža dārzu, sakņu dārzu, dzīvžogu un citus stādījumus. 
3) Savlaicīgi jāsagādā arī nepieciešamie resursi. Parasti tie būtu: kokmateriāli (svaigi un pustrunējuši), salmi (nevis siens), materiāli augstajām dobēm, akmeņi, melnzeme un komposts - jo vairāk komposta, jo labāk! 
4) Laicīgi jāapzinās avotus, no kuriem iegūsi sēklas un stādus. Vislabāk būtu sēklas meklēt pie mantoto kultūraugu sēklu lolotājiem, piedalīties sēklu maiņas pasākumos, kā arī apmeklēt dārzkopības entuziastu kluba Tomāts rīkotos sēklu tirdziņus. 
5) Atbilstoši sev pieejamajiem resursiem sāc darbošanos pēc iespējas mazākā mērogā. Piemēram, pirmajā gadā dārzeņu dobēm atvēlot ne vairāk kā 10 kvadrātmetrus platības. 
6) Katrā nākamajā sezonā paplašini darbošanās mērogu un veic uzlabojumus, mācoties no iepriekšējā gadā uzkrātās pieredzes. 

Kas ir kopienas dārzs?

​Kopienas dārzs ir tāds dārzs, kuru izveido vai apsaimnieko kopiena un kas kalpo kopienas vajadzībām. Kopienu dārziem ir raksturīgs atvērts un plašs plānojums, izbūvētas atpūtas vietas, kā arī vietas pasākumiem - laukumi, ugunskura vieta utt. Parasti kopienas dārzā ir izvietota arī informācija par dārzkopības tehnikām, lai izglītotu, informētu un iesaistītu ikvienu apmeklētāju. Vissvarīgākais kopienas dārza aspekts ir pati kopiena - ir jābūt kopienai, kas par šo dārzu domā un gādā. 

Kā izveidot kopienas dārzu?

​1) Sāc ar kopienu! Atrodi esošu vai izveido jaunu domubiedru kopienu! Pilsētas apstākļos tā varētu būt pagalma māju iedzīvotāju kopiena, mikrorajona iedzīvotāju kopiena vai arī konkrētas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju kopiena. 
2) Kopienas lokā vienojieties par rīcības plānu, dārza plāna izstrādāšanu, kā arī galvenajiem principiem dārza veidošanā un apsaimniekošanā. 
3) Pirms darbu uzsākšanas atrisini visus ar zemes lietošanas tiesībām saistītos jautājumus. Ja nepieciešams - noslēdz līgumu ar zemes īpašnieku. 
4) Ja dārzs ir pilsētā, padomā par žoga ierīkošanas iespējām. 
5) Kā vienmēr, darbus sāc ar zemes auglības uzlabošanu. 

​Kādi ir permakultūras ētikas principi?

​1. Rūpes par Zemi - tā vispirms sākas ar izpratni par to, ka mēs – cilvēki – esam daļa no dabas jeb Zemes ekosistēmas elementi. Nedrīkst domāt tikai par to, kā 'būt videi draudzīgākiem', jādomā kā nebūt videi kaitīgiem. Rūpes par zemi arī ir rūpes par augsni, no kuras ir atkarīga cilvēku labklājība gan ģimenes, gan valsts mērogā. Par augsnes veselību var spriest pēc dzīvo būtņu daudzuma tajā un jāmācās darboties kopā ar dabu/vidi, nevis par spīti tai.
2. Rūpes par cilvēkiem - tas nozīmē domāt par cilvēci globāli un rīkoties lokāli – individuālā, kopienas, globālā un arī nākotnes paaudžu līmenī. Praktiski tam būtu jāizpaužas kā savstarpējam atbalstam un palīdzībai, visiem kopā tiecoties uz dzīvesveidu, kas nekaitē citiem cilvēkiem un Zemei. Veselīgu un uz ilgtermiņa labklājību orientētu kopienu un sabiedrības veidošana ir daļa no sociālā ētikas pīlāra.
3. Godprātīga sadale - Zemes resursi ir jāizmanto prātīgi. Godprātīga sadale ir permakultūras tautsaimnieciskā dimensija, kas aicina samazināt patēriņu, bet labumus un resursus pārdalīt vienlīdzīgi. Kā teica Mahatma Gandi: "Zeme nodrošina pietiekoši, lai apmerinātu katra vajadzības, bet ne katra alkatību".

Kā praktiski pielietot permakultūru?

​Permakultūru var un vajag ikvienam pielietot praktiski savā ikdienas dzīvē. Visvienkāršāk to ir praktizēt sev piederošajā teritorijā, mājoklī, saimniecībā vai kaut vai uz balkona, izmantojot permakultūras metodes atbilstoši iepriekš izstrādātam dizainam. Nākamais solis būtu vadīties pēc permakultūras principiem, pieņemot uz ilgtspējību virzītus lēmumus savā dzīvē, darbā, biznesā un jebkurā citā jomā. Permakultūras principi praktiski tiek izmantoti arī, piemēram, veidojot ekokopienu, kurā cilvēki ne tikai saimnieko ekoloģiski, bet sadarbojas arī ekonomiski, veido bagātīgu sociālo un kultūras dzīvi, kā arī kopīgi domā par sabiedrības un planētas nākotni.  

Kas ir permakultūras dārzs?

​Permakultūras dārzs ir visīstākais veselības dārzs - ekoloģiska un dabiski veselīga ainava, kas caur saviem tīrajiem un augstvērtīgajiem augļiem vairo veselību saimniekiem un visai apkārtnei. „Tavs uzturs lai ir Tavas zāles, un Tavas zāles lai ir Tavs uzturs!” ir teicis Hipokrāts, un nav nekāds noslēpums, ka veselīga pārtika ir tieši saistāma ar cilvēka veselību. To mēs varam panākt, ievērojot permakultūras dizaina principus, plānojot dārzu (arī uz balkona) vai saimniecību, jo tikai šādā dārzā dabas procesi var būt līdzsvaroti un nodrošināt optimālākos apstākļus dabas eksistencei un labai ražai priekš saimniekiem. 

Kas ir dabas dārzs?

​Dabas dārzs ir tāds dārzs, kurā dabas klātbūtnei un labsajūtai ir atvēlēta vienlīdz svarīga loma ar saimnieku praktiskajām vajadzībām (pajumte, pārtika, atpūta u.c.). Tas nozīmē, ka, plānojot šādu dārzu, ir prasmīgi jāmeklē līdzsvars starp mākslīgo un dabisko, cilvēka un dabas vajadzībām, tehnoloģijām un dabu. Vislabāko rezultātu dabiska dārza veidošanā var iegūt ar permakultūras pieeju, tāpēc dabas dārzs ir vienlaikus arī permakultūras dārzs.

Kāds labums ir no dabas dārza / permakultūras dārza?

​1. Multifukcionāls dārzs - plānojumā padomāts par visām saimnieku vajadzībām (vietas atpūtai, saimnieciskās zonas, privātuma sajūtas veidošana utt.).
2. Lielāka pašpietiekamība un drošība - dārzā dominē daudzveidīgas pārtikas audzēšana veselībai un pašpietiekamībai.
3. Bērniem draudzīgs dārzs - augu daudzveidība, garšīgas ogas un dabas klātbūtne pie mājas kalpo par izcilu dabas iepazīšanas skolu bērniem.
4. Ūdens taupīšana - metodes, kas samazina ūdens patēriņu.
5. Skaists un gaumīgs dārzs - saimniecība/dārzs labi iekļaujas apkārtējā, dabiskajā vidē un ainavā.
6. Dzīve bez minerālmēsliem - nav jāpērk un jākaisa minerālmēsli.
7. Dzīve bez pesticīdiem - nav jāpērk un jākaisa pesticīdi.
8. Dzīve bez herbicīdiem - nav jāpērk un jākaisa herbicīdi.
9. Draudzīgs bitēm - padomāts par bišu un citu aputeksnētāju labklājību.
10. Dzīvs dārzs - padomāts par to, lai dārzā labi justos kukaiņi, taureņi, ķirzakas, sliekas, augsnes iemītnieki un citas dabas radības.

Kas ir dzimtas mājvieta? 

​Dzimtas mājvieta ir teritorija 1 – 1,5 ha lielumā, kuru plānojis, iekārtojis un apstādījis cilvēks vai ģimene, kas šajā teritorijā dzīvo un saimnieko ar nodomu to turpināt arī nākamajās paaudzēs... 

Kas raksturo dzimtas mājvietu?

​1. Unikāls, attiecīgajam cilvēkam vai ģimenei pielāgots plānojums un iekārtojums.
2. Vismaz 50% teritorijas aizņem mežs.
3. Teritorijā ir dabīga vai mākslīga ūdenskrātuve.
4. Augļu un sakņu dārzs, kas var būt integrēts meža teritorijā.
5. Dzimtas koku, radinieku piemiņas koku stādījumi.
6. Permakultūras principu pielietošana teritorijas projektēšanā.
7. Teritoriju norobežo dzīvžogs.
8. Zemes gabalā izmanto bioloģiskas un ekoloģiskas augu aizsardzības un kopšanas metodes.

Kā dzimtas mājvieta saistās ar permakultūru un dabas dārziem? 

​Vienojošais mērķis gan dzimtas mājvietu kustībai, gan permakultūrai ir ilgtspējība. Permakultūra to pārsvarā mēģina sasniegt ar rietumniecisko, racionālo un eko-tehnoloģisko pieeju, savukārt dzimtas mājvietu kustībā uzsvērts ir ideoloģiskais un garīgais aspekts - it īpaši, doma par pēctecību. Līdz ar to dzimtas mājvietas veidošana ir kā augstākais standarts un dziļākais izpratnes līmenis ceļā uz ilgtspējību. Mans novērojums ir arī, ka permakultūra tīri dabiski tiek izmantota ikvienā dzimtas mājvietā. Līdz ar to permakultūra ir vairāk kā tehniska pieeja saimniekošanai, kas, protams, noder arī dzimtas mājvietās. 
Dabas dārza ideja saskan ar dzimtas mājvietas ideju par domāšanu ilgtermiņā un vietas nodošanu nākamajām paaudzēm, jo tikai harmonijā ar dabu cilēcei ir iespējams turpināt savu eksistenci. 
Dzimtas mājvietas plānošanas process mazliet atšķiras no permakultūras dārza / saimniecības plānošanas procesa, tāpēc ir noderīgi jau sākumā zināt, vai saimnieki savu īpašumu ir iecerējuši veidot kā dzimtas mājvietu. 

Kas ir ekokopiena? 

​Ekokopiena ir tāda kopiena, kurā viena no prioritātēm ir ekoloģija un ilgtspējība. Visbiežāk šādām kopienām ir arī citas vienojošas vērtības: līdzīgas dzīves vērtības, tiekšanās uz neatkarību un pašpietiekamību, vēlme praktizēt veselīgu dzīvesveidu, līdzīgi garīgie uzskati, kultūra vai pasaules redzējums utt. Ekokopiena vieno domubiedrus, kas ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi konkrētā vietā un praktizēt zaļo dzīvesveidu. Parasti tas ietver arī kopienas dārza veidošanu, permakultūras saimniekošanu un citas zaļas aktivitātes. 

Kā izveidot ekokopienu?

​1) Sāc ar sevi! Velti pietiekoši daudz laika, lai apzinātu savas vēlmes, nepieciešamības, resursus un ekspektācijas kopienas veidošanas kontekstā. 
2) Priekš sevis definē pēc iespējas detalizētāku kopienas dzīves redzējumu - to, kāds ir vēlamais galarezultāts, un to, kā to varētu sasniegt. 
3) Uzrunā dažus draugus - domubiedrus, pastāsti viņiem savu ideju un ieklausies atgriezeniskajā saitē. 
4) Pielabo koncepciju un tālāk uzrunā plašāku auditoriju, lai atrastu domubiedrus sākotnējam 'kodolam' - komandai, ar kuru kopīgi liksi kopienas pamatus. 
5) Pastāvīgi izglītojies un nodrošinies ar atbalsta tīklu - citiem kopienu veidotājiem, organizācijām un atbalsta personām konkrētos jautājumos. Jo kopienas veidošana esot kā vienlaicīgi gatavoties savām kāzām un dibināt uzņēmumu...