Saruna ar Māri Narvilu par permakultūru, Latvijas lauku nākotni un Latvijas lauksaimniecības politiku

Kā atgriezt dzīvību Latvijas laukos, un vai tas ir maz iespējams un nepieciešams mūsu modernajā pasaulē? Kāda loma šajos procesos ir permakultūras saimniekošanai? Šādi jautājumi nodarbina manu prātu jau kopš Latvijas Permakultūras biedrības dibināšanas 2011. gadā. Nesen biedrībai pievienojās arī Māris Narvils, kurš ir Latvijas Lauku konsultāciju centra vecākais speciālists dārzkopībā ar vairāku gadu desmitu pieredzi arī tradicionālajā jeb industriālajā/modernajā lauksaimniecībā. 
Māris pēdējos gadus aktīvi iesaistās arī Latvijas Permakultūras biedrības aktivitātēs, tai skaitā organizējot permakultūras festivālu savā saimniecībā 2019. gadā. 

Gramzdas pagasta gada cilvēka tituls piešķirts arī Mārim Narvilam par ekoloģiskās domāšanas veicināšanu un permakultūras festivāla rīkošanu.

Tāpēc nolēmu izmantot izdevību un pārrunāt šos jautājumus ar Māri. Sarunā mēs ‘pieskārāmies’ arī tādām tēmām kā bioloģiskās pārtikas vērtīgums, pirmie soļi permakultūras dārzā, meža dārzi, industrializācija un digitalizācija, kā arī padomi jauniešiem, lai sāktu nodarboties ar permakultūru.
​Artūrs: Sāksim ar to - kas ir permakultūra? Eksistē daudz un dažādas permakultūras definīcijas, bet kā Tu definētu permakultūru saviem vārdiem?
Māris: Ilgi pastāvošs saimniekošanas veids un dzīvesveids, kas ļauj ne tikai dārzkopību un lauksaimniecību, bet arī visu pārējo pārkārtot. Tāpēc mums šeit ir arī pedāļenerģijas prototipi, nomainīta apkure uz raķeškrāsni… Tu vienkārši skaties apkārt un domā - kā viss redzamais Tev vēl varētu noderēt; kā tas, ko Tu dari, ietekmēs vēl citas lietas - it kā pārslēdzas domāšana citā dimensijā, lai ar pieticīgākām metodēm iegūtu adekvātus rezultātus.

Read More