Tāpēc nolēmu izmantot izdevību un pārrunāt šos jautājumus ar Māri. Sarunā mēs ‘pieskārāmies’ arī tādām tēmām kā bioloģiskās pārtikas vērtīgums, pirmie soļi permakultūras dārzā, meža dārzi, industrializācija un digitalizācija, kā arī padomi jauniešiem, lai sāktu nodarboties ar permakultūru.
Artūrs: Sāksim ar to - kas ir permakultūra? Eksistē daudz un dažādas permakultūras definīcijas, bet kā Tu definētu permakultūru saviem vārdiem? Māris: Ilgi pastāvošs saimniekošanas veids un dzīvesveids, kas ļauj ne tikai dārzkopību un lauksaimniecību, bet arī visu pārējo pārkārtot. Tāpēc mums šeit ir arī pedāļenerģijas prototipi, nomainīta apkure uz raķeškrāsni… Tu vienkārši skaties apkārt un domā - kā viss redzamais Tev vēl varētu noderēt; kā tas, ko Tu dari, ietekmēs vēl citas lietas - it kā pārslēdzas domāšana citā dimensijā, lai ar pieticīgākām metodēm iegūtu adekvātus rezultātus.
2 Comments
Nav noslēpums, ka permakultūristu aprindās lielu sajūsmu allaž izraisa valipini (wallipini) siltumnīcas-zemnīcas tehnika, kuras mērķis ir izveidot pasīvi solāro siltumnīcu, kur augiem augt visu gadu. Uzreiz teikšu, ka uzskatu to par Latvijas klimatam pilnībā nepiemērotu, bet vairāk par to 'kāpēc?' uzrakstīšu nākamajā rakstā... Īsi sakot, vislabākā permakultūras siltumnīca, manuprāt, ir visvienkāršākās konstrukcijas siltumnīca, kas uzlabota tieši detaļās, ne lielajos vilcienos.
Tomēr, lai augstā dobe būtu skaista un ražīga ilgtermiņā, ir rūpīgi jāpārdomā vairāki dizaina aspekti. Pārdomāta augstā dobe var būt arī ekoloģiska un ilgmūžīga, un tādā gadījumā arī lieliski iederēsies dabas dārzā, kas veidots pēc permakultūras principiem.
Katram tas brīdis pienāk mazliet citā laikā - šeit es runāju par savas pirmās dobes izveidošanu - kādam bērnībā, bet citam mūža otrajā nogalē. Par vēlu nav nekad. Un tad, kad beidzot ir radusies vēlme darboties, tad svarīgi ir ievērot dažus vienkāršus principus, lai ražu sagaidītu jau pirmās sezonas noslēgumā un lai rezultāts iedvesmotu uz tālākiem darbiem. Mēs, protams, domājam zaļi un saimniekojam ekoloģiski, tāpēc ņemsim talkā permakultūras jeb ilgtspējīgas saimniekošanas metodes, jo kāda gan jēga no pašaudzētiem zaļumiem, ja tie satur vairāk nitrātu nekā veikalu plauktos nopērkamais?...
Ja mēs ierīkotu lielāku dārzu, tad būtu svarīgi veltīt vienu vai pat vairākas sezonas laika dārza novērojumiem, esošās situācijas analīzei un rūpīgai plāna izstrādei, lai vēlāk nav jānožēlo ieguldītais laiks un darbs, nepareizi izveidotā infrastruktūrā, daudzgadīgajos stādījumos, laistīšanas sistēmā utt. Bet pirmo dobi es iesaku veidot viegli - tā lai ir vieta eksperimentēt, kļūdīties un mācīties īpaši neraizējoties par sekām. Vien daži ieteikumi, lai šīs "sekas" jeb raža būtu ražīga, skaista un ekoloģiska. |
AutorsEs esmu Artūrs Freijs - sertificēts permakultūras dizainers - un šis ir mans blogs par dabas dārzu veidošanas daudzveidīgajiem aspektiem. Arhīvs
May 2021
Kategorijas
All
|