Tomēr, lai augstā dobe būtu skaista un ražīga ilgtermiņā, ir rūpīgi jāpārdomā vairāki dizaina aspekti. Pārdomāta augstā dobe var būt arī ekoloģiska un ilgmūžīga, un tādā gadījumā arī lieliski iederēsies dabas dārzā, kas veidots pēc permakultūras principiem.
Dārzeņi mīl sauli un siltumu!
Saule, protams, ir galvenais faktors, kas jāņem vērā. Kā zināms, visiem Latvijā audzētajiem dārzeņiem nepieciešams maksimāls saules gaismas daudzums, tātad dārzā jāmeklē pilna saule, kas spīd no lēkta līdz rietam. Saulainās vietas teritorijā saimniekam parasti labi zināmas, bet svarīgs ir arī aizvējš, lai pavasarī augu augšanu nebremzē aukstie ziemeļu un rietumu vēji. Līdz ar to optimāla vieta augstajām dobēm parasti atrodas pie mājas dienvidu sienas.
Ja dārzā nav pilnas saules...
Pilsētās un dažreiz arī blīvi apdzīvotās piepilsētās un ciematos mēdz arī nebūt neviena pilnīgi saulaina dārza pleķīša. Tādā gadījumā cenšamies atrast nākamo labāko variantu, kas ir vieta ar rīta un pusdienu sauli. Vakara saule nav tik vēlama, jo vasaras pēcpusdienās gaisa temperatūra ir ļoti augsta un apvienojumā ar sauli sagādās augiem stresu un pastiprinātu žūšanu. Ja dārzā ir daudz ēnainu vietu, tad lūkojam kā izmantot augsto dobju īpašību savā labā - ceļam dobi augstāku, lai tā tiek mazāk noēnota.
Lai dobes ir redzamas, bet ne pa kājām
Kad gaisma dobēm ir nodrošināta, svarīgi ir atrast vietu, kas ir labi pārredzama ikdienā un kurai regulāri ejam garām, jo augstajās dobēs tradicionāli mēs audzēsim ikdienā lietojamos dārzeņus un salātus, kam nepieciešama gan regulāra aprūpe, gan ražas novākšana. Arī šajā ziņā parasti ir piemērota vieta pie mājas sienas. Protams, skatāmies, lai dobes nav pa kājām - tas ir, lai netraucē ierastos pārvietošanās ceļus teritorijā. Lai gan ir situācijas, kad nepieciešams pārvietošanos organizēt - un tad labi noder augstās dobes kā dabisks šķērslis.
Augstās dobes no akmens
Ja saimniecībā ir kāda gadiem ilgi krājusies akmeņu čupa, lieki ķieģeļi vai pat betona plāksnes, tad šie akmens-veidīgie materiāli var labi noderēt par malām augstajai dobei un tās paveidiem - spirāldobei vai atslēgdobei. Protams, fantāzijas lidojumu ierobežos pieejamo akmensmateriālu izmēri un izskatas, kā arī fakts, ka tie ir jākrāmē viens uz otru, līdz ar to pārāk augstas šādas malas nevar taisīt. Un, ja akmeņi ir lieli, tad mala būs ne tikai augsta, bet arī plata, kas padara mazāku dobes lietderīgi izmantojamo platību un apgrūtina aizsniedzamību. Augstās dobes no akmens labi izskatīsies pie ēkām ar ķieģeļu sienām vai pie laukakmens mūriem.
Augstās dobes no koka
Visbiežāk augstās dobes veido no koka. Var izmantot gan saimniecībā atrastus dēļus, mietus un zarus, gan arī pirktus kokmateriālus, kas ir gana lēti, ja nav apstrādāti un ēvelēti. Pie koka mājas sienas labi iederēsies tādas pašas krāsas koka augstā dobe vai arī kontrastējoša dobe līdzīgā krāsu gammā. Lielus zarus vai koku stumbrus var izmantot dobes malām guleniski, saskrūvējot vai sanaglojot kopā. Īsus mietiņus var iedzīt vai ierakt zemē arī vertikāli, kas paver iespējas veidot arī liektas formas dobes malas. Šādi var izveidot skaistu spirāldobi. Savukārt no dēļiem mēs veidojam dažāda lieluma kastes.
Augstās dobes no metāla
Ilgmūžīgs materiāls ir arī metāls, kas pretstatā akmens konstrukcijām palīdzēs arī ietaupīt vietu. Metāla augstās dobes parasti ir rūpnieciski izgatavotas kastes un ne pārāk labi iekļaujas dārza dizainā. Mans ieteikums būtu tās izmantot tikai intensīvi apsaimniekotā sakņu dārzā, ja citi varianti nav pieejami.
Kopējais dizains
Izvēloties materiālu un dobes dizainu, svarīgi ir skatīties, kā šie elementi iekļaujas ainavā un pieskaņojas citām būvēm teritorijā - dzīvojamai mājai, siltumnīcai un arī palīgēkām. Gatavi nopirktas dobju kastes visbiežāk neiederas ainavā.
Risinājums pret ūdensžurkām
Pieredzējuši dārznieki zin teikt, ka pret ūdensžurkām nelīdz nekas... Vismaz nekas dabīgs, ja indes mēs negribam izmantot. Un ja ūdensžurkas dārzā sagādā nopietnus zaudējumus, tad augstā dobe ar apakšā (un varbūt arī sānos) ieklātu pretžurku sietu var būt vienīgais risinājums, lai nav katru sezonu jādalās ražā ar grauzējiem.
Jo pamatīgāka dobe, jo ilgmūžīgāka
Pirms ķeramies pie niknāko koka aizsardzības līdzekļu iegādes, vajadzētu aizdomāties gan par to, kādu ietekmi uz vidi tie atstās, gan arī par to, ka visvienkāršākie risinājumi mēdz būt vislabākie. Un tāpēc mans ieteikums ir koka konstrukcijas neapstrādāt ne ar ko. Pilnībā neapstrādāta koka ārējā kārta saules ietekmē mazliet oksidējas un tādējādi pasargā pārējo koku no laikapstākļu ietekmes. Protams, ne jau neierobežoti, bet tas ir labs arguments par labu neapstrādātam kokam, kas var kalpot gana ilgi, ja ņemam vērā, ka 50 mm biezi koka dēļi izturēs vismaz 10 gadus. Šāds laika periods visbiežāk būs pietiekošs augstajām dobēm, jo pēc desmit gadiem saimnieki parasti vēlēsies pamainīt dārza dizainu ar jaunām un citādākās konfigurācijas augstajām dobēm.
Koka augsto dobju apdedzināšana
Kā jau minēju, koka ilgmūžību var uzlabot, tā ārējo kārtu oksidējot. Un vislabākais paņēmiens tam, protams, ir apdedzināšana. Senā japāņu tehnika Shou Sugi Ban ir pielietojama arī pie mums - ņemam gāzes degli un apdedzinām neapstrādātā koka dēļus no visām pusēm tā, lai izveidojas plāna melnas ogles kārtiņa, kas turpmāk aizsargās pārējo koku no ārējo faktoru iedarbības. Starp citu, ir liecības, ka šī pati tehnika ir izmantota arī tradicionālajā celtniecībā arī Latvijā. Tā kā atcerēsimies to, kas ir mazliet piemirsies.
Izmantojam pamatu membrānu
Neatkarīgi no tā, vai dobes konstrukcija ir no apdedzinātiem dēļiem, no neapstrādātiem, vai no krāsotiem - mēs gribam novērst koka saskarsmi ar augsni gan lai pasargātu koku no bojāšanās, gan arī lai augsnes mitrums lieki neiztvaiko. Vienkāršākajā variantā to varētu nodrošināt ar plēvi, bet plēve nav ilgmūžīga, ārējās vides faktoru ietekmē tā plīst un irst, tādējādi piesārņojot augsni, kā arī plēve nav ekoloģiska pati par sevi. Daudz labāks risinājums ir izmantot pamatu membrānu, kas jāuzliek tā, lai veidotu gaisa šķirkārtu starp koku un augsni, jo kokam ir vajadzība ventilēties, lai tas nesāktu pūt. Lai gan materiāls joprojām ir no videi nedraudzīgās plastmasas, tam par labu runā tas, ka tas ir daudz izturīgāks par plēvi un kalpos gadu desmitiem (kā jau pamatiem paredzēts).
Izdomājam laistīšanas stratēģiju
Vēlams jau pašā dobju plānošanas procesā paredzēt visas iespējas dobes arī regulāri apliet. Skatāmies ūdenstilpju tuvumu, lietusūdens pieejamību, iespējas pieslēgt dārza laistīšanas sļaukas. Ilgtermiņā noteikti atmaksāsies pilienlaistīšana, kas darbojas uz gravitācijas principa vai arī tradicionālā - ar pieslēgumu pie ūdensvada. Protams, mūsdienās ir iespēja visu arī automatizēt.
Pasargājam no iztvaikošanas
Lai mazāk būtu jādomā par laistīšanu, vairāk jāpadomā par mitruma sagalabāšanu dobēs. Absolūti obligāta ir dobju mulčēšana uzreiz pēc tam, kad sēkliņas ir sadīgušas un asniņi paaugušies gana lieli. Svarīgi ir ievērot, lai zeme nekad nav atsegta kaila. Augstajā dobēs arī stādus vēlams izvietot tuvāk citu citam, lai tie aug diezgan cieši un tādējādi nomulčē zemi paši par sevi.
Mitrinām arī no apakšas
Dažkārt mitrums pārāk strauji izzūd no augstās dobes arī caur apakšu - it īpaši, ja augsne ir sausa un smilšaina. Tad būs noderīgi apakšā ieklāt mālus vai biezāku aitas vilnas slāni uz kartona klājuma. Kartons kalpo arī nezāļu nomākšanai pirmajā gadā, bet tas ir rūpīgi jāsamitrina, lai lieki neatņem mitrumu no augsnes dobē. Vēl var dobes apakšā ielikt ilgstoši mērcētus koka gabalus, bluķīšus - tad dobe izmantos paugurdobes principu, kurā koksne veic gan mitruma regulāciju, gan arī nodrošina ar siltumu un barības vielām kompostēšanās procesā.
Pārbaudi augsnes kvalitāti
Ja augsni dobēm plāno ņemt no sev piederoša zemes gabala, tad mans ieteikums būtu ieguldīt dažus desmitus eiro, lai veiktu augsnes agroķīmisko analīzi, kuru piedāvā, piemēram, Valsts augu aizsardzības dienests. Tādējādi varēsi noskaidrot gan augsnes skābumu, gan arī to, vai augsnē ir pietiekoši daudz organisko vielu, slāpekļa, fosfora un kālija. Attiecīgi - ja kaut kas pietrūkst, tad izdomāt, ar kādām dabiskām metodēm to papildināt un kam pievērst uzmanību. Piemēram, viegla skābuma gadījumā var kaļķot ar pelniem, bet stipra skābuma gadījumā tas nelīdzēs un jākaļķo ar kalcija karbonātu. Arī tad, ja augsne pēc stuktūras, smaržas un ražības šķiet laba un nav interese veikt agroķīmiskās analīzes, vajadzētu vismaz veikt skābuma testu ar visvienkāršākajiem ķīmiskajiem testeru komplektiem, kas nopērkami katrā dārzkopības veikalā. Un, ja augsni pērc no citurienas, tad palūdz tirgotāju nosaukt augsnes raksturlielumus, kā arī veic elementāro testēšanu uzreiz pēc piegādes.
Izvēlies pareizo augsnes kombinēšanas recepti
Parasti iesaka melnzemi jaukt ar kūdru, bet no kūdras izmantošanas mēs ekoloģiskā un dabiskā dārzā noteikti vēlamies izvairīties, jo tas ir fosīlais jeb neatjaunojamais dabas resurss. Tā vietā mans ieteikums ir jaukt melnzemi ar kompostu attiecībā 1:1. Ja komposts ir vecāks par 3 gadiem, tad tas jau būs zaudējis savu aktivitāti un vērtīgās vielas - tad to var pievienot vairāk vai arī pildīt visu dobi tikai ar to. Savukārt dobes apakšā vienmēr noderēs svaigs komposts, arī kūstmēsli un zaļmēslojums.
Pieejamas konsultācijas dabas dārzu veidotājiem
4 Comments
Inese
5/14/2021 23:54:14
Artūr!
Reply
Aiga
3/10/2022 23:37:13
Paldies, ļoti iedvesmojoši un absolūti skaidrs, kā labāk rīkoties savā dārzā. Paldies par entuziasmu.
Reply
Ilze
9/17/2022 00:52:15
Labdien, ļoti labs raksts. Jau 5 gadus mans puķudārzs ir augstajās kastēs, jo atrodamies pilsētas centrā. Šogad kastes prasījās pēc rekonstrukcijas, bet man skudras ir burtiski saēdušas koku un kastes ir nelabojamas. Taisīšu jaunas pēc Jūsu metodes, bet domāju vai apdedzinātais koks atbaidīs skudras.
Reply
Leave a Reply. |
AutorsEs esmu Artūrs Freijs - sertificēts permakultūras dizainers - un šis ir mans blogs par dabas dārzu veidošanas daudzveidīgajiem aspektiem. Arhīvs
May 2021
Kategorijas
All
|