Nav noslēpums, ka permakultūristu aprindās lielu sajūsmu allaž izraisa valipini (wallipini) siltumnīcas-zemnīcas tehnika, kuras mērķis ir izveidot pasīvi solāro siltumnīcu, kur augiem augt visu gadu. Uzreiz teikšu, ka uzskatu to par Latvijas klimatam pilnībā nepiemērotu, bet vairāk par to 'kāpēc?' uzrakstīšu nākamajā rakstā... Īsi sakot, vislabākā permakultūras siltumnīca, manuprāt, ir visvienkāršākās konstrukcijas siltumnīca, kas uzlabota tieši detaļās, ne lielajos vilcienos.
1. Ievērojam labas siltumnīcas pamatprincipus - kas jāzin plānojot un būvējot vai iegādājoties siltumnīcu
Mūsdienās siltumnīcu saimnieks biežāk pērk veikalā, nekā būvē pats vai pasūta pie meistariem. Par laimi, piedāvājums kļūst arvien plašāks arī gatavajām siltumnīcām, tāpēc nav jāsamierinās ar standarta polikarbonāta tuneli... Skatāmies sava budžeta iespējas un domājam par siltumnīcas ilgmūžību.
Izvēlamies siltumnīcas veidu un materiālu
Tātad, biežāk sastopamie siltumnīcu karkasu veidi būs:
Un pēc izmantotā seguma biežāk sastopamie ir:
Visērtāk laikam ir iegādāties alumīnija karkasa siltumnīcu ar polikarbonāta loksnēm un pašam to vienas vai divu dienu laikā samontēt. Tomēr, manuprāt, labāka alternatīva ir tāda paša izmēra un cenas koka karkasa siltumnīca. Protams, jāskatās, lai koks ir pēc iespējas masīvāks un būtu apstrādāts ar augstspiediena impregnēšanu. Ja budžets ir lielāks, tad iesakāmas ir senāk izplatītās metāla konstrukcijas siltumnīcas, ja vien izdodas tādu nopirkt/izjaukt/pārvest/samontēt. Mūsdienu variantā labākais būs cinkota tērauda profilu rāmis ar pēc iespējas lielāku profila izmēru. Polikarbonāts ir pašlaik vispopulārākais pārklājuma materiāls, bet ne vienmēr tas labākais un lētākais. Tas laika gaitā nolietojas, drūp un tā šūnas aizaug ar aļģēm, tāpēc jāpārliecinās, ka izvēlamies pret UV stariem aizsargātu polikarbonātu, kā arī, ka ražotājs ir rūpīgi padomājis par tehniku, kā nosegt atvērtos šūnu galus. Atkarībā no kvalitātes (un tātad arī cenas) polikarbonāts kalpos 6 - 15 gadus. Ja vien ir budžeta iespējas un siltumnīcas rāmis to pieļauj, tad vajadzētu izvēlēties stikla segumu - tad siltumnīca būs izturīga un skaista ilgtermiņā. Savukārt kā iesākuma variants der pret ultravioleto starojumu stabilizēta polietilēna plēve ar pietiekošu biezumu, lai kalpotu dažus gadus. Siltumnīcas izmēri - svarīgs ir tilpums!
Speciālisti ir aprēķinājuši, ka Latvijas apstākļos četru cilvēku ģimenei vidēji ir vajadzīga 20-30 kvadrātmetru liela siltumnīca, lai nodrošinātu ģimeni ar pašaudzētiem tomātiem, gurķiem un citiem dārzeņiem gada garumā... Saprotams, ka siltumnīcas izmērus parasti nosaka pieejamā budžeta izmērs, taču, ja vien ir iespējas, tad iesakāma ir pēc iespējas lielāka un augstāka siltumnīca! Augu veselībai ir būtiski nodrošināt labvēlīgu mikroklimatu siltumnīcā ar siltu un ne pārāk mitru gaisu. Maza izmēra un tilpuma siltumnīca ātri sakarst un ātri atdziest - lielāks gaisa tilpums nodrošina mērenākas temperatūras svārstības. Savukārt karstais un mitrais gaiss ceļas uz augšu un uzkrājas pie griestiem. Ne vienmēr ir iespējams to uzreiz izvēdināt, tāpēc ideālajā gadījumā būtu jāparedz vismaz 1-1,5 metru augsta brīvā zona no augu lakstiem līdz siltumnīcas griestiem, kur šim mitrajam gaisam palikt - tad samazināsies augu slimošanas risks, it īpaši vasaras otrajā pusē. Ne velti modernās komerciālās siltumnīcas ir ar griestu augstumu 4-5 metri.
Siltumnīcas pareizs novietojums
Ar novietojumu ir līdzīgi kā ar sakņu dobēm - optimāls ir ziemeļu-dienvidu virziens, lai būtu maksimāla izsauļojamība jeb gaismas daudzums. Rīta saules stari krīt zemā leņķī un tiem ir jānonāk siltumnīcā pa austrumu sienu, lai pēc iespējas ātrāk augi sāk saņemt gaismu un siltumu. Dienas vidū saules stari krīt stāvā leņķī, kā arī netrūkst izkliedētās gaismas. Dažkārt ir labs arī neliels noēnojums. Savukārt vakarpusē atkal saule ir zemu pie horizonta un izgaismo siltumnīcu caur rietumu sienu. Ja teritorijā nav iespējams izvairīties no kāda objekta, kas met (vieglu) ēnu uz siltumnīcu, tad tam vajadzētu atrasties dienvidu-rietumu pusē, lai ar savu esamību pasargā siltumnīcu no pārkaršanas pēcpusdienas saulē.
Ja siltumnīca ir blakus citām ēkām, tad to nevajadzētu izvietot tieši pie mājas sienas, bet vismaz dažus metrus nostāk. Savukārt mājas sienām ir vēlams būt baltā krāsā, lai atstarotā gaisma iekļūst siltumnīcā. 
2. Izplānojam dobes un taciņas siltumnīcā
Nereti ir vēlme siltumnīcu maksimāli piepildīt ar dobēm, lai iegūtu maksimālo ražu. It īpaši, ja siltumnīca ir neliela. Tomēr jāatceras, ka augiem patīk svaigs gaiss un plašums, tāpēc nozīmīga ir arī brīvā vieta un saprātīgs plānojums.
Izvietojam dobes un taciņas racionāli
Mazākās siltumnīcās visracionālāk ir veidot vienu eju pa vidu, kas ir gana plata, lai pa to ērti var izbraukt ar ķerru, kas ir pieejama saimniecībā. Vidū var atstāt platāku brīvo zonu, kurai pa vidu vai malā pēc atslēgdobju principa izvietot augus konteineros, podos vai maisos. Ja siltumnīcas platums ir 3 metri, tad var veidot arī divas paralēlas ejas ar platumu 50 cm un pa vidu veidot 90-100cm platu dobi, bet, kā jau teicu, jāpadomā, vai siltumnīca būs ērti izmantojama un vai būs nepieciešamība izmantot ķerru.
Permakultūras pieejai atbilst arī vairāku funkciju integrēšana siltumnīcā. Varam ne tikai tur audzēt augus, bet arī atpūsties, lasīt grāmatu, brokastot siltos vasaras rītos - tādā gadījumā, ja vieta to atļauj, iesakāms vienu siltumnīcas galu atstāt brīvu. Ierīkojam augstās dobes
Kārtības un efektivitātes labad tradicionāli siltumnīcās izbūvē augstās dobes ar koka apmalēm. Tas ļauj arī izveidot auglīgu dobi 20-30 cm dziļumā, nerokoties zemē, izņemot gadījumus, ja vēlamies izveidot mitruma akumulatoru zem augstās dobes (vairāk lasi zemāk) - mitruma akumulatora pamatnes sagatavošanu var veikt arī pirms siltumnīcas montāžas. Augstās dobes apmales var izklāt ar telpisko pamatu membrānu, lai caur tām nenotiek pastiprināta žūšana un arī augsnes izskalošana. Savukārt augstās dobes apakšu var izklāt ar metāla sietu, kas pasargās ražu no grauzējiem - it īpaši, ja aktuāla ir ūdensžurku problēma.
Izveidojam kompost-taciņas
Kritušās lapas, augļus un nezāles var kompostēt vai nu nesot uz komposta kaudzi, vai arī siltumnīcā uz vietas. Daži saimnieki veido gareniskas komposta-vadziņas siltumnīcas dobēs, bet alternatīva iespēja ir veidot kompost-taciņas, ja tās ir pietiekoši dziļas un nav nekas pretī mazliet atsperīgam gājienam caur siltumnīcu. Šādu kompostējošo tranšeju var izveidot arī pa siltumnīcas ārējo perimetru.
3. Izmantojam mitruma saglabāšanas metodes
Jo vairāk mitrumu saglabāsim siltumnīcā, jo mazāk tā būs jālaista. Gudri izveidotā siltumnīcā var izdoties arī iztikt bez regulāras laistīšanas, kas ieekonomēs laiku, darbu un arī ūdens resursus.
Izveidojam mitruma akumulatorus
Kurš gan nav vēlējies, lai siltumnīca nebūtu nekad jālaista?... Vismaz daļēji šo sapni varam īstenot, ja savlaicīgi padomājam par mitruma akumulatoriem - tas ir, dobes veidojot pēc permakultūras paugurdobju principa - apakšā liekam ūdenī izmērcētus bluķēnus un visādas konfigurācijas koksni, kas sajaukta ar kūtsmēsliem, lapām, kompostu un cita veida materiālu, tādējādi veidojot kompostveidīgu pamatslāni, kas kalpos par mitruma akumulatoru, barības vielu piegādātāju un arī par sildelementu. Tam pa virsu izvietojam 20-30 cm biezā slānī augsni.
Ziemā pildām siltumnīcu ar sniegu
Visvienkāršākais veids, kā parūpēties par pirmo laistīšanu siltumnīcā, ir sniegotajā ziemā to pienest ar sniegu. Pavasarī kūstošais sniegs labi samitrinās siltumnīcas augsni, kas ir īpaši būtiski pirmo sējumu labai dīgšanai pavasarī. Kā zināms, mūsu klimatā tieši pavasaris ir vissausākais gada periods.
Mulčēšana siltumnīcā
Permakultūras panākumu atslēga lielā mērā balstās apzinīgā mulčēšanā, tādējādi rūpējoties par veselīgu un dzīvīgu augsni, kas šo savu veselību tālāk nodod mūsu izraudzītajiem stādiņiem un vēlāk arī bagātīgai ražai. Atceramies, ka augsne nekad nedrīkst būt kaila - tai ir vajadzīga mulčas sedziņa. Vienīgais izņēmums varētu būt pavasarī, kad esam augus iesējuši vadziņās un gaidām mazos asniņus izspraucamies no zemes. Bet arī tad lieti noder apklāšana - piemēram, sēklas labi dīgst arī zem otrādi aplikta šķīvja vai vagai uzlikta koka dēļa, kas nodrošinās papildus mitrumu, vienmērīgu temperatūru un aizkavēs nezāļu dīgšanu. Ko izmantot par mulču? Teju visu, izņemot veikalā nopērkamo priežu mizu mulču. Tas ir, vislabākā mulča, manuprāt, ir apkaltēta pļautā zāle, jo to var uzklāt kārtīgi un arī plānā kārtiņā. Tad būtu pērnās lapas un arī salmi, bet tā kā salmi parasti izkārtojas haotiski, tad tos jāliek biezākā slānī. Nav īsti vēlams mulčēt ar sienu, kas satur dažādu nezāļu sēklas. Pirms mulčēšanas vajadzētu pārliecināties, ka augsne ir labi salaistīta un pietiekoši mitra arī dziļumā.
Pilienlaistīšana
Tad, ja uzlabotajai un nomulčētajai siltumnīcai joprojām prasās apliešana, domājam par pilienlaistīšanu, kas ir visefektīvākais laistīšanas veids, jo ietaupa ūdens resursus un mitrina augsni tieši tur, kur ir mūsu zaļie lolojumi. Tādējādi mēs lieki nedzirdīsim un neveicināsim nezāļu dīgšanu un augšanu, kā arī mazāk ūdens iztvaikos, saglabājot veselīgu siltumnīcas mikroklimatu. Noderēs visvienkāršākā pilienlaistīšanas sistēma ar pašteces principu - tas ir, pie siltumnīcas jāatrod vieta ūdens konteineram, kas jāpaceļ metra līdz pusotra metra augstumā. Savukārt pašas caurules var būt ar caurumiem noteiktos attālumos vai arī speciālām sprauslām, kas ūdeni pievada tieši mūsu izvēlētajiem kultūraugiem sakņu zonā. Izmaksas vidēji esot viens eiro uz siltumnīcas kvadrātmetru...
Un par laistīšanu kopumā atceramies pamatprincipu - laistīšanu jāveic vakarā, lai samazinātu ūdens iztvaikošanu. 
4. Nodrošinām siltumu siltumnīcā
Tā diez vai varētu saukties par siltumnīcu, ja tā nebūtu gana silta. Un siltumu mēs vēlamies tajā pēc iespējas saglabāt, kas pavasaros un rudeņos nav nemaz tik vienkārši, ņemot vērā, ka siltumnīcām nav nekādas ārējās siltumizolācijas - stikls labi vada (un līdz ar to - zaudē) siltumu, bet vienkārtas plēve vai polikarbonāts arī nenodrošina nekādu siltumizolāciju. Tomēr ir dažas metodes, kas ļauj mums izlīdzināt krasās diennakts temperatūras svārstības un mazliet pavilkt garumā dārzkopības sezonu.
Sargājamies no salnām
Profesionālajās siltumnīcās izmanto speciālus aizkarus, kas nakts laikā samazina siltuma zaudēšanu, bet varam arī siltumnīcas būvniecības laikā padomāt par šādu iespēju savā siltumnīcā - vismaz lai nosegtu griestus tad, kad naktīs tiek prognozētas zemas temperatūras. Vienkāršākā variantā dārzkopji mēdz izmantot dubulto burbuļplēvi, kuru uzklāj kā siltumizolācijas materiālu uz siltumnīcas sānu malām no ārpuses - it īpaši stikla siltumnīcu vertikālajām malām aukstajos mēnešos. Burbuļplēve parasti kalpo 3 gadus, bet jaunākās stabilizētās burbuļplēves varot izturēt pat 10 gadus. Progresīvākajās permakultūras siltumnīcās tiek eksperimentēts ar dubultu plēves pārklājumu, kura starpkārtu piepūš ar ziepju putām (cerams, ka ekoloģiskām)...
Vienkāršākās metodes pret salnām ietver agrotīkla uzklāšanu, sveču dedzināšanu siltumnīcā, zemes salaistīšanu un termālos akumulatorus... Termālie akumulatori
Kā jau iepriekš noskaidrojām, siltumnīcas galvenais trūkums ir straujā atdzišana siltumizolācijas trūkuma dēļ. It īpaši tad, ja siltumnīca ir tilpumā neliela, nakts un rīta aukstajās stundās temperatūra var nokristies tikpat zemu kā laukā, līdz ar ko augus apdraud salnas. Straujās diennakts temperatūras svārstības varam izlīdzināt ar materiāliem, kuriem ir liela siltumietilpība - metāls, akmens, zeme, ūdens. Visvienkāršākajā variantā dobēs starp augiem var izvietot plastmasas pudeles pildītas ar ūdeni. Ja tās nokrāsosim melnas, tad dienas laikā tās uzkarsīs vairāk un līdz ar to darbosies mazliet ilgāk. Tiesa, pudelēm jābūt pēc iespējas vairāk un lielākām. Labāka alternatīva, manuprāt, ir akmens krāvums vai mūrītis, kuram arī siltumietilpība būs lielāka.
Raķeškrāsns mūrītis
Pietiekoši plašā siltumnīcā labi iederēsies arī permakultūrā populārā raķeškrāsns, kuru uzbūvēt var arī saviem spēkiem. Tās priekšrocība šajā gadījumā ir tā, ka vakarā var ātri uzkurināt krāsniņu ar dārzā liekajiem žagariem un sprunguļiem, savukārt krāsns mūrītī uzkrātais siltums vienmērīgi sildīs gaisu vēl tad, kad saule jau būs uzlēkusi un salnu risks jau garām. Raķeškrāsns 'ne-sterilais paskats' labi iederēsies ne tikai vecā lauku mājā, bet arī siltumnīcā. Turklāt dūmvadus var izbūvēt zem taciņām, tādējādi vienmērīgi sildot augsni visās dobēs - šeit paveras plašas iespējas eksperimentiem un tehniskajai jaunradei.
5. Izmantojam dabīgas metodes augu veselībai
Tradicionāli par augu veselību siltumnīcā rūpējas ar pesticīdiem un dezinfekcijas līdzekļiem, uzskatot, ka tikai teju sterila tīrība spēj pasargāt augus no kaitēkļiem un slimībām. Tas ietver arī praksi siltumnīcā neko nekompostēt, visus vecos lakstus un augļus sadedzināt, kā arī pašu siltumnīcas augsni periodiski pilnībā nomainīt. Manuprāt, tā nav dabīga un permakultūriska pieeja, tāpēc šeit parunāsim par dabīgām metodēm.
Svaigs gaiss un vēdināšana
Siltumnīcā mitrums ir svarīgs, bet gaisam ir jābūt relatīvi sausam, tāpēc noteikti jāparūpējas par labu vēdināšanu, kura neaprobežojas tikai ar atvērtām gala durvīm. Uzskata, ka ventilācijas lūkām jābūt pēc iespējas lielākām un to kopējam laukumam jāsastāda 30% no griestu laukuma. Uzraudzīt gaisa kvalitāti siltumnīcā, virinot durvis un lūkas, būs otra lielākā rūpe siltumnīcu saimniekiem aiz regulārās laistīšanas, tāpēc siltumnīcas budžetā jau sākotnēji vajadzētu paredzēt automātiskos lūku atvērējus, kas, reaģējot uz temperatūru, atvērs ventilācijas lūku maksimāli pie 30 grādu temperatūras. Cenas dažādas, bet parasti 30 - 50 eiro par ierīci.
Dzīva un veselīga augsne
Dabiskā virziena atbalstošo agronomu lokā pastāv pārliecība, ka augu veselība, ražas kvalitāte, augļu garša un pat mikroelementu un vitamīnu daudzveidība ir tieši atkarīga no tā, cik veselīga un dzīvīga ir augsne, kurā šie augi aug. Citiem vārdiem sakot, arī cilvēka veselība ir atkarīga no augsnes veselības! Un te skatījums sniedzas daudz dziļāk par tradicionālo NPK mērauklu jeb slāpekļa - fosfora - kālija daudzumu, kuru nodrošina ar minerālmēslu dozēšanu. Ja augsne ir pietiekoši dzīvīga un tajā ļoti aktīvi darbojas daudzveidīgie augsnes mikroorganismi, baktērijas, labvēlīgās nematodes, sēņotnes, augsnes ērcītes, sliekas un tūkstošiem citu radību, tad mazsvarīgs kļūst gan NPK jautājums, gan augsnes skābums. Diemžēl laboratorijās 'augsnes dzīvīgumu' nemēdz pārbaudīt, bet par to liecina augsnes irdenā struktūra, brūnganmelnā krāsa un patīkamā meža augsnes smarža. Lai augsne siltumnīcā saglabātu vai atjaunotu tās dzīvīgumu, svarīga ir mulčēšana, komposta izmantošana un saprātīga mitrināšana.
Ieteikumi augsnes maisījuma pagatavošanai ir līdzīgi kā augsto dobju gadījumā: no kūdras izmantošanas mēs ekoloģiskā un dabiskā dārzā noteikti vēlamies izvairīties, jo tas ir fosīlais jeb neatjaunojamais dabas resurss. Tā vietā mans ieteikums ir jaukt melnzemi ar kompostu attiecībā 1:1. Ja komposts ir vecāks par 3 gadiem, tad tas jau būs zaudējis savu aktivitāti un vērtīgās vielas - tad to var pievienot vairāk vai arī pildīt visu dobi tikai ar to. Savukārt dobes apakšā vienmēr noderēs svaigs komposts, arī kūtsmēsli un zaļmēslojums. Rudzi, samtenes un citi augsnes uzlabotāji
Pat ja mūsu siltumnīca ir daudzveidīga dabas dārza sastāvdaļa, tajā iekšā visbiežāk valdīs zināma bioloģiskā nabadzība vai pat monokultūra, kuras rezultātā augsnes līdzsvars var tikt apdraudēts un barības vielas noplicināties. Tāpēc vismazākais, kas būtu jādara, ir fitosanitāraugu - kliņģerīšu un samteņu - audzēšana starp dārzeņiem, atvēlot tiem arvien vairāk vietas vasaras beigās. Savukārt pēc ražas novākšanas rudenī augsne, kā jau iepriekš minēju, nedrīkst palikt kaila - tā ir blīvi jāapsēj ar zaļmēslojuma jeb siderāta augiem. Piemēram, sinepēm, rudziem, facēliju, ziemas vīķiem. Krustziežus (sinepes, rapšus, redīsus) gan neiesaka sēt dobēs, kur paredzēts audzēt kāpostus. Pavasarī šo zaļmēslojumu ierušina augsnē kādas divas vai trīs nedēļas pirms plānotās dobju izmantošanas. Mans ieteikums ir augsnes darbiem izmantot Fokina plakangriezi, kas ļauj rakšanu aizstāt ar augsnes irdināšanu.
Komposttējas un citi triki
Teju visi būs dzirdējuši par 'zāļu vircām', kas nozīmē nātru, pļautās zāles vai dažādu nezāļu iemērkšanu ūdens baļļā un raudzēšanu, lai nedēļu vēlāk šo smirdīgo raudzējumu atškaidītu ar ūdeni uz izmantotu augu mēslošanai ar slāpekli un kāliju. Bet labākas asociācijas mums varētu raisīties ar nosaukumu 'komposta tēja', kas ir mazliet citāda tehnika. Komposta tēju mēs varam pagatavot par 'ieraugu' ņemot pāris kilogramus laba komposta no pašu dārza un ietinot auduma sainītī. To ievietojam vismaz 10 litru spainī ar ūdeni un pievienojam vienkāršu ūdens aeratoru. Šādā ar skābekli bagātinātā ūdenī jau pēc 12-72 stundām būs gatava komposta tēja, kuru atšķaidītu 1:4 var izmantot augu mēslošanai vai neatšķaidītu - kaitēkļu apkarošanai.
Siltumnīcās būtu iesakāms arī laipni sagaidīt labvēlīgos kukaiņus un radības -piemēram, izveidojot vienkāršu kukaiņu māju vai vismaz spīļastu māju, otrādi apvērstu māla puķupodu piepildot ar salmiem un žagariem. Īstā permakultūras siltumnīcā mēdz būt arī nelielas komposta kastes, mazi dīķīši un pat pīļu ziemas mītnes - kā nekā dabiski risinājumi balstās uz daudzveidības radošu izmantošanu... Pieejamas konsultācijas dabas dārzu veidotājiem
0 Comments
Leave a Reply. |
AutorsEs esmu Artūrs Freijs - sertificēts permakultūras dizainers - un šis ir mans blogs par dabas dārzu veidošanas daudzveidīgajiem aspektiem. 
Arhīvs
May 2021
Kategorijas
All
|
